Jaunais energomarķējums un zaļais publiskais iepirkums

Saskaņā ar dažādu valstu tiesību aktiem valsts iestādes var izlemt iegādāties energoefektīvākos ražojumus zaļā publiskā iepirkuma (zaļais iepirkums) ietvaros. Turklāt, pat ja nākotnē netiks noteiktas obligātas saistības, kas jāievēro, veicot publisko iepirkumu, zaļā iepirkuma kritēriji varētu kļūt par izdevīgiem un papildinošiem kritērijiem jebkurā iepirkumā. Tas parāda, ka Eiropas publiskā iepirkuma satvarā Savienības iestādes novērtē iespēju sniegt ieguldījumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā, aprites ekonomikas stratēģijā un Zaļā kursa neto nulles emisiju mērķos, visu dalībvalstu nozaru tiesību aktos ieviešot obligātos zaļā iepirkuma kritērijus un mērķus (minimālos zaļā iepirkuma kritērijus), kā arī obligātu ziņošanu par progresa uzraudzību. Šie obligātie zaļā iepirkuma minimālie kritēriji varētu būt svarīgs saskaņošanas instruments. Lai nodrošinātu, ka Savienības vides politika varētu garantēt konkurences aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un nediskriminējošu attieksmi pret potenciālajiem līgumslēdzējiem valsts pārvaldē, līdz šim Eiropas zaļā iepirkuma kritēriju ievērošana vienmēr bijusi brīvprātīga.